2021. gada 4. oktobrī Valsts Zinātnisko institūtu asociācijas (VZIA) pārstāvji tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levita kungu. Valsts prezidents pauda savu atzinību par valsts zinātnisko institūtu (VZI) izcilajiem rezultātiem nesenajā Latvijas zinātnes starptautiskajā izvērtējumā un interesējās par VZI nākotnes attīstības plāniem, īpaši par neatkarīgo institūtu vietu nacionālajā zinātnes ekosistēmā un iespējamo ieguldījumu turpmākajā zinātnes attīstībā mūsu valstī.
VZIA uzskata, ka arī nākotnē valsts zinātniskajiem institūtiem jābūt neatkarīgām, atvērtām zinātnes un tehnoloģiju platformām, kas īsteno patstāvīgu pētniecību savās zinātnes nozarēs, kā arī sniedz atbalstu visām valsts augstskolām augstākā līmeņa speciālistu sagatavošanā un risina uzņēmējiem aktuālas zinātniskas problēmas. Zinātniskajiem institūtiem jānodrošina tehnoloģiju pārnese no akadēmiskās zinātnes uz uzņēmumiem, kā arī jāveic neatkarīga, zinātniska ietekmes un riska novērtēšana valsts uzraugošo institūciju uzdevumā. Zinātnisko institūtu pārstāvji pamatoja savu viedokli ar citu Eiropas valstu sekmīgo pieredzi. Šāds modelis lieliskus rezultātus ir parādījis Vācijā, Somijā, Zviedrijā un citās valstīs. Valsts prezidents norādīja, ka papildus sadarbībai ar uzņēmējiem institūtiem jāsaglabā iespējas veikt valsts pasūtījumu un būt padomdevējiem politikas veidošanas procesā.
Institūtu pārstāvji īpaši uzsvēra VZI sekmīgo un vienlaicīgo sadarbību ar vairākām Latvijas augstskolām, paužot viedokli, ka tieši atvērtība visām augstskolām ir visefektīvākais veids, kā institūti spēj dot ieguldījumu mūsu valsts zinātnes attīstībā. VZI apliecināja vēlmi iesaistīties mācību procesā, gan intensificējot līdzdalību kursu docēšanā, gan vēl plašāk nodrošinot maģistra un doktora darbu pētījumu zinātnisko vadību. Vienlaicīgi VZIA akcentēja valsts institūtu sekmīgo pieredzi sadarbībā ar industrijas pārstāvjiem un izveidotos sadarbības tīklus, kas ļauj sekmīgi piesaistīt Eiropas Komisijas Ietvarprogrammu finansējumu. Valsts prezidents izrādīja interesi par VZI sadarbības mehānismiem ar partnerinstitūtiem un labās prakses piemēriem.
Valsts prezidents pauda bažas par fundamentālās zinātnes attīstības perspektīvām Latvijā, norādot uz projektos balstītas zinātnes diktēto nepieciešamību veikt pētījumus dažādos, dažkārt visai atšķirīgos virzienos. Prezidents pauda arī nožēlu, ka nepietiekamā valsts finansējuma dēļ iesāktie pētījumu virzieni netiek turpināti pēc būtības, bet tikai nākošā projekta pieļautajos virzienos. Šāda pieeja pilnībā neizmanto Latvijas zinātnieku potenciālu, kā arī valstiskā līmenī tiek zaudēts ļoti daudz arī neapstiprinātu projektu sagatavošanā patērētu zinātnieku darba stundu. VZIA uzsvēra nepieciešamību izveidot īpašus atbalsta instrumentus, kas ļautu iegūt lielāku pieredzi institūtiem svarīgos pētniecības virzienos, vienlaicīgi nodrošinot iespējas veidot konkurētspējīgākus projektu pieteikumus Eiropas Komisijas finansētās programmās. Šajā kontekstā tika minēta arī nepieciešamība pēc nacionāla līmeņa sadarbības projektu īstenošanas, kas papildinātu jau esošo Fundamentālo un lietišķo pētījumu grantu sistēmu. VZIA izteica vēlmi nākotnē apspriest šo jautājumu ar Izglītības un zinātnes ministriju, it īpaši kontekstā ar Atveseļošanās un noturības mehānisma ietvaros pieejamo finansējumu.
Valsts prezidents interesējās par VZI viedokli jautājumā par starpinstitucionālās sadarbības juridisko formu. VZIA uzskata, ka konsorcija līgums pēc Eiropas Komisijas Ietvarprogrammu parauga ir praksē pārbaudīts sadarbības veids, ko salīdzinoši viegli varētu ieviest arī Latvijā.
Sarunas noslēgumā Valsts prezidents izteica gandarījumu par atklāto un konstruktīvo diskusiju, kā arī uzsvēra, ka valsts zinātniskajiem institūtiem ir svarīga loma Latvijas zinātnes nākotnes attīstībā.
Valsts zinātniskie institūti ir septiņas ārpus augstskolām strādājošas valsts dibināts pētniecības organizācijas, kas aptver gandrīz 23% no Latvijas kopējā zinātniskā personāla un 2020. gadā piesaistīja 38% no kopējā mūsu valsts zinātnisko institūciju konkursa kārtībā iegūtā Eiropas Komisijas Ietvarprogrammas un citu starptautisko projektu finansējuma. VZI kopējais līgumdarbu apjoms ar vietējo ar ražojošo sektoru un ieņēmumi no īpašumtiesību nodošanas uzņēmējiem pagājušajā gadā bija 36% no Latvijas zinātnisko institūciju kopējā veikuma. Gandrīz piektdaļa no pērn aizstāvētajām zinātņu doktoru disertācijām bija izstrādātas valsts zinātniskajos institūtos. Jāatzīmē, ka valsts prezidents ir personīgi apmeklējis lielāko daļu valsts zinātnisko institūtu un ikdienā seko to zinātniskajiem sasniegumiem.