OSI zinātnieki izstrādājuši jaunu paņēmienu zāļvielu atklāšanai un analīzei

Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) pētnieki izstrādājuši inovatīvu analīzes metodi, kas veicinās zāļvielu atklāšanu ar mitohondriju darbību saistītu slimību ārstēšanai.

Izstrādātā metode pamatojas uz jauna fluorescenta marķiera izmantošanu kardiolipīna iezīmēšanai. Kardiolipīns ir viens no svarīgākajiem lipīdiem mitohondrijos, kas ir nepieciešams to normālai darbībai un enerģijas ražošanai. Iespēja izmērīt kardiolipīna koncentrāciju sniegs zinātniekiem informāciju par to, kā dažādi veselības stāvokļi un zāļvielas ietekmē mitohondriju funkcijas.

OSI Farmakomodulatoru sintēzes grupas vadītājs Dr. ķīm. Pāvels Arsenjans stāsta: “Lai gan kardiolipīns ir pazīstams vairākus gadus, līdz šim nebija izstrādāta pietiekami vienkārša un ērta tā koncentrācijas noteikšanas metode. Tādējādi, izstrādājot šo metodi, mēs piedāvājam zinātniekiem vēl vienu laboratorijā izmantojamu paņēmienu, lai palīdzētu atklāt jaunas zāļvielas.”

Pāvels Arsenjans iezīmē vēl vienu metodes izmantošanas iespēju: “Vairāku slimību gadījumā, tādu kā kardiovaskulārās slimības un vēzis, novēro kardiolipīna koncentrācijas izmaiņas. Veicot plašākus pētījumus un noskaidrojot to, kāda tieši ir kardiolipīna loma šo slimību attīstības gaitā, kardiolipīnu potenciāli varētu izmantot kā biomarķieri.”

Izstrādāto fluorescento marķieri varēs izmantot arī citam mērķim – ar tā palīdzību varēs noteikt, vai zāļvielas saistās ar kardiolipīnu, tādējādi parādot, ka atsevišķām zāļvielām ir nevēlama tieksme uzkrāties mitohondrijos.

“Mūsu izstrādātā metode palīdzēs atklāt tādus medikamentus, ar kuru palīdzību pasargāt mitohondrijus no oksidatīvā stresa un veicināt to normālu darbību, piemēram, koronārās sirds slimības, sirds mazspējas un vairāku neirodeģeneratīvo slimību gadījumos. No otras puses – fakts, ka pētāmā zāļviela saistās ar kardiolipīnu, var norādīt arī uz iespējamām blakusparādībām tajos gadījumos, kad zāļvielas mērķis nav mitohondriji. Turklāt, kardiolipīns ir arī svarīga baktēriju membrānas sastāvdaļa, līdz ar to, mūsu metodi var pielietot jaunu antibiotiku meklēšanā,” skaidro pētījuma līdzautors Pāvels Dimitrijevs.

Šis pētījums ir publicēts prestižā starptautiski citējamā zinātniskā žurnālā “Sensors and Actuators B: Chemical”.