Lai zinātniskie pētījumi nestu reālu ieguldījumu sabiedrības attīstībā, tiem jāspēj ietekmēt arī politikas veidošanas procesus. Tas nozīmē, ka pētniekiem arvien biežāk nepieciešamas ne tikai akadēmiskas zināšanas, bet arī prasmes skaidri un mērķtiecīgi komunicēt ar lēmumu pieņēmējiem, izprotot politikas darba loģiku un dinamiku.
Šādu pieeju attīsta COST “Science for Policy” (S4P) iniciatīva, kurā piedalās arī Latvijas zinātniece Dr. med. Līga Zvejniece, Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošā pētniece un COST apvienības SIGMA-1 EUROPE priekšsēdētāja vietniece. Viena no šīm mācību platformām – ceturtā “Science for Policy” darbnīca, kas jūnijā notika Briselē – pulcēja pārstāvjus no vairāk nekā 30 COST projektiem visā Eiropā.
Darbnīcā īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kā attīstīt pētnieku prasmes, lai zinātniskie rezultāti spētu nonākt līdz politikas veidotājiem un kļūtu par pamatu pārdomātiem lēmumiem. Dalībnieki iepazinās ar Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra (Joint Research Centre) izstrādāto kompetenču ietvaru, kas palīdz zinātniekiem labāk orientēties politikas vidē un pielāgot gan pētījumu virzību, gan komunikāciju politikas veidošanas vajadzībām.
Pasākumā tika aplūkoti arī konkrēti piemēri, kur COST projekti jau spējuši atstāt reālu iespaidu uz politiku. Pirmo reizi pieredzē dalījās arī kolēģi no ASV Nacionālās Zinātnes fonda (NSF) programmas AccelNet, kas apliecina šīs pieejas starptautisko nozīmību.
Svarīga bija arī darbnīcas interaktīvā daļa – diskusijas par to, kā efektīvi veidot dialogu ar politiķiem. Galvenā atziņa: sadarbība jāveido savlaicīgi un sistemātiski, nevis brīdī, kad lēmumi jau top. Tikai tā iespējams panākt abpusēju uzticēšanos un ilgtspējīgu ietekmi.
Dr. Zvejnieces pārstāvētā SIGMA-1 EUROPE apvieno pētniekus no 24 Eiropas valstīm, kas strādā pie maz izprasta, bet nozīmīga Sigma-1 receptora (S1R) izpētes. Šim receptoram ir potenciāls sniegt būtisku ieguldījumu dažādu slimību ārstēšanā un izpratnē. Konsorciju vada INSERM vadošais pētnieks Dr. Tangui Maurice (Francija).
Latvijas zinātnieku iesaiste šādās starptautiskās iniciatīvās ne tikai veicina fundamentālās zinātnes izaugsmi, bet arī stiprina mūsu spēju veidot pierādījumos balstītu, uz sabiedrības interesēm vērstu politiku.