Pārskata periodā pabeigts darbs pie publikācijas sagatavošanas.
Lai iegūtu pilnu sintezēto N-terc-butoksikarbonilaziridinilketonu un karbinolu raksturojumu, tika meklēti optimālie hromatomasspektrometrijas režīmi. Secināts, ka skābi saturošs un arī pārāk polārs eluents hromatogrāfijas apstākļos šīs vielas sagrauj, un šādos apstākļos nav iespējams iegūt molekulāro jonu. Nomainot skābos (skudrskābi saturošos) eluentus ar ūdens – acetonitrila sistēmām, tika iegūti pilnai raksturošanai nepieciešamie HRMS dati. Izpētot pusacetāla veidošanos N-tritilaziridinil-terc butilketona reakcijā ar metillitiju konstatēts, ka sagaidāmais karbinols neveidojas vispār, rodas tikai attiecīgais pusacetāls, savukārt inversā variantā – reaģējot N-tritilaziridinilmetilketonam ar terc-butillitiju rodas karbinols un pusacetāls attiecībās 1:1. Atkārtojot N-terc-butoksikarbonilaziridīn-2-karbonskābes dimetilamīda reakcijas ar litijorganiskajiem reaģentiem, iegūti un raksturoti 4 jauni ketoni un 2 karbinoli, kā arī atrasti reakcijas apstākļi, kuri izslēdz blakusreakcijas. Ar iegūtajiem datiem papildināts manuskripts.
Turpināti eksperimenti ar elektrondeficīto aziridīn-2-karbonskābes atvasinājumu β-arilēšanu, kuru gaitā konstatēts, ka, izmantojot pallādija acetātu kā katalizatoru un sudraba bacetātu kā oksidējošo piedevu, apmierinošus rezultātus neiegūst N-Boc un N-tozil substrātu gadījumos, ja pie C(2) ir estera vai ketona funkcija, kā arī neaizvietots amīds. Zemās temperatūrās reakcijas nenotiek, temperatūrās virs 60 C notiek aziridīna cikla šķelšanās N-tritilaziridīn-2-karbonskābes dimetilamīdam izdodas ievadīt arilaizvietotāju β-pozīcijā deprotonēšanas apstākļos, vispirms deprotonējot to ar LTMP bāzi un tad apstrādājot ar ariljodīiem, bet arī šajās reakcijās ir ļoti zems iznākums (1-2%).
Pārbaudīta hipotēze, ka N-tritilaizvietotājs traucē β-arilēšanu savu stērisko izmēru dēļ. Šajā nolūkā sintezējām N-difenilmetil un N-benzilaziridīn-2-karbonskābes dimetilamīdus un pārbaudījām tos reakcijas apstākļos, kuri N-tritilsubstrāta gadījumā deva nelielu β-arilētā produkta iznākumu. Reakcijās rodas komplicēti maisījumi, turpināts darbs pie to sadalīšanas, kā arī turpinājām uzstrādāt izejvielas virzošo grupu kontrolētas β-arilēšanas eksperimentiem. Veicot eksperimentus ar sintezēto 2-aminopiridīna N-oksīda fragmentu saturošo aziridīna substrātu, konstatēts, ka literatūrā minētajos reakcijas apstākļos (DMSO, 120ºC) notiek attiecīgā piridīna N-oksīda fragmenta nošķelšanās. Turpinam testēt maigākus reakcijas apstākļus – zemākas temperatūras un DMF, t-BuOH, MeCN šķīdinātājus.
Publicēts 02.08.2018.