Anna Ņikitjuka ir Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) Organiskās sintēzes metodoloģijas grupas vadošā pētniece, kura šobrīd nodarbojas ar jaunu selektīvu pretvēža vielu izstrādi.
Pasaules veselības organizācijas (WHO) statistikas dati liecina, ka saslimstība ar vēzi katru gadu pieaug, tāpēc ir aktuāli meklēt jaunas, terapeitiski efektīvākas pieejas vēžu šūnu nomākšanai. Viena no iedarbīgām stratēģijām cīņai ar vēzi ir mērķtiecīga pretvēža terapija (targeted cancer therapy).
Terapijas pamatā ir vēža šūnas izdzīvošanai svarīgu bioloģisku funkciju bloķēšana jeb inhibēšana. Kā bioloģiskos mērķus parasti izvēlas uz slimās šūnas virsmas esošos enzīmus vai enzīmu grupas, taču tiem jābūt pietiekoši atšķirīgiem no veselajās šūnās esošajiem enzīmiem, lai, iedarbojoties uz slimajām šūnām, netiktu skartas arī veselās. Neraugoties uz panākumiem mērķtiecīgā pretvēža terapijā, joprojām sastopami audzēji, kuri slikti pakļaujas ārstēšanai un ir saistīti ar augstu letalitātes risku. Tāpēc ir svarīgi attīstīt šo terapijas virzienu, atklājot jaunus bioloģiskos mērķus un attiecīgi to inhibitorus, lai tādējādi izveidotu efektīvus medikamentus agresīvu un līdzšinējo terapiju rezistentu ļaundabīgu audzēju ārstēšanai.
Annas pētījums ir saistīts ar jaunas paaudzes pretvēža medikamentu izstrādi, kuru darbības mehānisms balstītos uz konkrēta bioloģiskā mērķa – tioredoksīnreduktāzes (TrxR) – inhibēšanu un tālākām iespējām to izmantot vēža ārstēšanā. Tioredoksīnreduktāze ir atbildīga par šūnu redoks-potenciāla regulēšanu un kaitīgo skābekļa radikāļu neitralizēšanu. Tādējādi tā mūsu organismā ir atbildīga par antioksidantu sekmīgu iedarbību.
Laboratorijas un klīnisko pētījumu dati viennozīmīgi apliecina, ka vēža šūnās ir paaugstināts skābekļa aktīvās formas un tioredoksīnreduktāzes daudzumus. Annas projekta mērķis ir izveidot tioredoksīnreduktāzes inhibitoru, kas spētu selektīvi samazināt tioredoksīna koncentrāciju vēža šūnās, tajā pat laikā neskarot veselo šūnu tioredoksīnreduktāzes sistēmas darbību.
Balstoties uz citu zinātnieku līdzšinējiem pētījumiem un viņu iegūtajiem datormodelēšanas rezultātiem, Anna laboratorijā iegūst dažādus strukturāli atšķirīgus savienojumus. Molekulārās modelēšanas dati dod zinātniekiem informāciju par enzīma uzbūvi, līdz ar to ir vieglāk prognozēt to savienojumu struktūras, kas sadarbosies ar enzīmu. Taču, datormodelēšanas rezultāti vienmēr ir jāpārbauda dzīvē. Annas sintezētajiem savienojumiem uzreiz tiek mērīta spēja saistīties ar tioredoksīnreduktāzi. Balstoties uz iegūtajiem datiem, tiek atlasītas perspektīvākas savienojumu klases, kuras tālāk, mērķtiecīgi strukturāli uzlabojot, var panākt vislabāko efektivitāti un optimālo aktīvā savienojuma profilu. Tajā pašā laikā tiek atsijātas tās savienojumu klases, kuras neuzrāda vēlamo aktivitāti.
Runājot par pēcdoktorantūras projekta iecerēm un iegūtiem rezultātiem, Anna uzsver, ka pētījumi tioredoksīnreduktāžu inhibēšanā ir tikai sākumposmā. Lai gan jau šajā projektā ir iegūti labi rezultāti, jaunu zāļvielu izstrāde var aizņemt vairākus gadus, pat gadu desmitus, tāpēc viņa ir pārliecināta, ka zinātniskais darbs šajā tēmā turpināsies arī pēc šī projekta noslēguma.
Par darbu zinātnē Anna saka: “Tas ir ļoti daudzveidīgs – jāmāk pārslēgties no praktiska, dažkārt monotona darba uz teorētisku darbu, kas nozīmē gan līdzšinējās pieejas kritisku izvērtēšanu, gan jaunu risinājumu un ideju meklējumus. Pie kam šī pārslēgšanās darbā notiek nepārtraukti. Un katra no tām prasa ļoti augstu koncentrēšanas spēju.” Viņa smejoties piebilst: “Viennozīmīgi, darbs zinātnē nav garlaicīgs!”
Annas sapnis zinātnē ir ieraudzīt sava darba rezultātus. Anna saka: “Tas varētu būt kaut mazs solis, jaunu, iepriekš nezināmu likumsakarību atklāšanā. Man ir svarīga apziņa, ka tam, ko daru, ir pielietojums un ka tas varētu palīdzēt citiem.”
Princips, pēc kā Anna vadās darbā un dzīvē, ir – vērtē un cieni savu un apkartējo laiku un darbu. Jauna diena – jaunas zināšanas!
Pētījums top pateicoties pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta projektam Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/575 “Jaunu selenoenzīmu inhibitoru izveide”.