28. maijā LU Dabas mājā Latvijas zāļu ražotāju asociācijas konferences ietvaros notika farmācijas nozares paneļdiskusija, kurā par attīstības virzieniem, zinātnes komercializāciju un valsts lomu šajā procesā diskutēja vadošo universitāšu – LU, RTU, RSU, Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.
Vienlaikus RTU Zinātnes un inovāciju centrā risinājās BioPhoT konkura trešā diena – Latvijas zinātnieki prezentēja un aizstāvēja savus 122 projektus starptautiskam komercializācijas ekspertu panelim.
Diskusijas temati farmācijas konferencē cieši sasaucās ar BioPhoT programmas mērķiem – veicināt pētniecības komercializāciju un sadarbību ar industriju. Farmācijas nozares paneļdiskusijā iesaistītās universitātes un OSI, kā arī vēl vairāki Latvijas zinātnes institūti aizstāv savus projektus BioPhoT pirmajā konkursā.
Latvijas spēks – zinātnē un inovācijās
Diskusiju Latvijas zāļu ražotāju asociācijas konferencē ievadīja LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes dekāna Kristapa Jaunzema ieskats nozarē – viņaprāt, farmācijas jomā Latvija būtiski apsteidz Igauniju, bet Lietuvu pārspēj tieši zinātnes un inovāciju potenciālā. “Lietuvā lielie farmācijas uzņēmumi uzbūvējuši savas ražotnes, bet kaimiņiem trūkst pietiekamas pašu pētnieciskās bāzes, lai radītu jaunas idejas. Latvijas spēks ir zinātnē un inovācijās,” norādīja Jaunzems, uzsverot trīs Latvijas universitāšu – LU, RTU un RSU ieguldījumu, kā arī OSI nozīmi jaunu zāļvielu radīšanā.
Sinerģija starp pētniecību un industriju
Viens no veidiem, kā valsts apņēmusies atbalstīt Latvijas zinātniekus, ir mērķtiecīgi veicinot to sadarbību ar industriju. Lai tuvinātu abas puses un radītu augsni praktiskiem, tirgū konkurētspējīgām inovācijām, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar zinātniekiem izveidojusi valsts atbalsta programmu BioPhoT, kas konkursa kārtā atbalstīs pētniecību, kuras rezultātā dzimtu tautsaimniecībai lietderīgi projekti. Virsuzdevums ir ieguldīt zinātnē, lai veicinātu Latvijas ekonomikas attīstību un valsts konkurētspēju pasaulē. Projekts paredzēts līdz 2032. gadam, un jau tā pirmajā posmā līdz šī gada beigām zinātnē plānots ieguldīt vairāk kā 12 miljonus eiro.
Farmācijas nozares diskusijā iezīmējās arī konkrēti veiksmes piemēri. OSI direktora vietnieks Dr. chem. Osvalds Pugovičs norādīja, ka apmēram trešdaļa OSI ieņēmumu nāk no kontraktpētniecības lielajiem starptautiskajiem farmācijas un medicīnas uzņēmumiem. Sadarbības gados OSI jau ir uzkrāta zināma pieredze strādājot ar industriju.
“Lielie spēlētāji sagaida disciplīnu, konfidencialitāti, skaidru datu kopumu un spēju sarunāties biznesa valodā,” tā Osvalds Pugovičs.
Gudrāki un ātrāki: kā Latvijai kļūt konkurētspējīgai pasaulē
Arī kolēģi no RTU un LU vadības norādīja uz iespējām, kā akadēmiskai un zinātnes videi attīstīties. Divi būtiski aspekti – Latvijai jākļūst “nišīgākai”– izvēloties skaidrus specializācijas virzienus, kur varam kļūt konkurētspējīgi pasaules tirgū. Otrs – mums jāspēj kļūt ātrākiem.
LU rektors Gundars Bērziņš uzsvēra: “Zinātnei jāmācās domāt tirgus kategorijās. Mēs nevaram būt lielāki, mums jābūt gudrākiem, ātrākiem un specifiskākiem. Mūsu iespējas ir bioinženierijā un precīziju medicīnā.”
Zinātnes attīstība ārpus tradicionālajām nozarēm
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju jautājumos Jānis Paiders farmācijas nozares diskusijā atzinīgi vērtēja Latvijas zinātnieku snieguma konkurētspējas pieaugumu starptatuiskajā apritē, kas panākts pēdējā desmitgadē . Vienlaikus viņš atzina, ka zinātnei joprojām trūkst stabila un prognozējama finansējuma. Rēķinoties ar situāciju, viņaprāt, būtisks risinājums ir – ciešāka sadarbība ar citām nozarēm, jo īpaši tām, kas pašreiz valstij ir stratēģiski svarīgas – uzsverot aizsardzības industrijas nozīmi.
Foto: Inese Klaniņa
