Centrālās un Austrumeiropas vadošo dzīvības zinātņu pētniecības organizāciju apvienība Alliance4Life (A4L), kurā Latviju pārstāv Organiskās sintēzes institūts, nupat ir publicējusi pašnovērtējuma ziņojumu par cilvēkresursu pārvaldības sistēmu A4L partnerinstitūcijās. Ziņojumā apkopoti dati par karjeras sistēmas vērtējumu pēc deviņiem kritērijiem, kā arī iztirzāti labās prakses piemēri.
Pašnovērtējums veikts pēc šādiem kritērijiem:
- atbilstība pētniecības cilvēkresursu izcilības standartam (HR Excellence in Research award);
- karjeras attīstības un izaugsmes iespējas;
- mobilitāte un stažēšanās prakse;
- komandas vadītāju līderspēju stiprināšanas pasākumi;
- personāla rekrutēšanas izaicinājumi – pieteikumu skaita un kvalitātes uzlabošana;
- darba vides internacionalizācija un personāla piesaiste no ārzemēm;
- jaunu ārvalstu kolēģu integrācijas veicināšana;
- personāla daudzveidības un vienlīdzīgu iespēju veicināšana, tai skaitā karjeras iespējas sievietēm zinātnē;
- zinātnes un pētniecības iestādes pārvaldības kultūra.
Novērtējums parāda, ka A4L apvienības organizācijās zinātniekiem ir ļoti labas karjeras attīstības un izaugsmes iespējas. Starp labās prakses piemēriem minēta Tartu Universitātes pieredze tiesību aktu izmaiņu rosināšanā, kas ir devusi universitātei lielāku patstāvību karjeras modeļu izstrādē, kā arī Latvijas Organiskās sintēzes institūta izstrādātā studentu grantu sistēma.
Mobilitātes un stažēšanās jomās A4L līderi ir Tartu Universitāte un Sofijas Medicīnas universitāte, kur šo jautājumu risināšanai izstrādāta nopietna juridiskā bāze. Piemēram, gada ietvaros mobilitātes pasākumos ir piedalījušies aptuveni 20% no Tartu Universitātes akadēmiskā personāla un 70% dažādu programmu ietvaros strādājošie darbinieki.
Pētniecības cilvēkresursu izcilības standartu ir ieviesušas sešas no divpadsmit apvienības A4L dalībinstitūcijām.
Vislielākais attīstības potenciāls A4L dalībinstitūcijās ir trim ļoti nozīmīgām cilvēkresursu pārvaldības jomām – komandas vadītāju līderspēju stiprināšanai, jaunu ārvalstu kolēģu integrācijas veicināšanai, kā arī zinātnes un pētniecības iestādes pārvaldības kultūras attīstībai. Katrā no tām ir identificēta līderorganizācija, kas varēs dalīties pieredzē ar citiem partneriem šo jomu attīstībai.
Kā viens no kopīgiem izaicinājumiem identificēti sarežģījumi pētniecības un klīniskās vai pedagoģiskās prakses apvienošanā. Šajā jomā labās prakses piemērus vajadzēs meklēt ārpus A4L partneru loka. Pārsteidzoši, ka nācies konstatēt arī pārvaldības sistēmas un karjeras izaugsmes modeļu standartizētu vērtēšanas parametru trūkumu.
Veiktais pašnovērtējums ir identificējis tos faktorus cilvēkresursu pārvaldības jomās, kas veicinās pozitīvas pārmaiņas ne tikai partnerinstitūcijās, bet arī atsevišķās valstīs un to zinātniskajās iestādēs. Šo faktoru iekļaušana cilvēkresursu pārvaldībā veicinās veiksmīgu zinātnieku karjeras izaugsmi ilgtermiņā.