2022. gada 18. janvārī, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāts apstiprināja balvu ekspertu komisiju lēmumus un piešķīra desmit LZA vārdbalvas un trīs jauno zinātnieku balvas.
Gustava Vanaga balvu par sasniegumiem ķīmijas zinātnēs LZA piešķīra ilggadējam OSI vadošajam pētniekam Dr. chem. Eināram Ložam.
Einārs Loža zinātnisko darbību OSI uzsāka 1977. gadā Prostaglandīnu ķīmijas laboratorijā profesora J. Freimaņa vadībā. 1999. gadā viņš kļuva par vadošo pētnieku Karbofunkcionālo savienojumu laboratorijā, vienlaicīgi sākot pildīt arī laboratorijas vadītāja vietnieka pienākumus, kas paredzēja plaša pētnieku kolektīva darba koordinēšanu un vadīšanu. 2017. gadā Dr. Loža ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Goda doktoru.
Dr. Eināra Ložas zinātniskie pētījumi arvien bijuši nemainīgi vērsti uz jaunu zāļvielu izstrādi, un viņa zinātnisko sasniegumu klāstā būtu īpaši jāizceļ nozīmīgais ieguldījums jauna pretvēža preparāta „Belinostats” radīšanā, ko 2014. gada 3. jūlijā ASV Pārtikas un zāļu administrācija paātrinātas reģistrācijas kārtībā atļāva pielietot periferālās T-limfomas ārstēšanai. Belinostata izstrāde notika ciešā sadarbībā ar Dānijas, Lielbritānijas un ASV kolēģiem, Dr. Ložas ieguldījums jaunā preparāta radīšanā pamatā saistīts ar aktīvās vielas konstruēšanu un sintēzes metodes izstrādi, kā arī datu iegūšanu par jaunā preparāta darbības mehānismu. Jāatzīmē, ka belinostata atklāšana un izpēte bija pirmais gadījums neatkarīgās Latvijas vēsturē, kad mūsu zinātnieku kolektīvs pierādīja spēju efektīvi sadarboties ar citu valstu kolēģiem un ieņemt līdztiesīgu vietu starptautiskā pētnieku konsorcijā. Liels nopelns šīs sekmīgās sadarbības īstenošanā bija Dr. E. Ložas zinātniskajai erudīcijai un personiskajai inteliģencei. Par belinostata atklāšanu 2014. gadā E. Loža saņēma LR Ministru kabineta atzinības rakstu. Belinostata atklāšana ieguva arī LZA nomināciju “2014. gada nozīmīgākais zinātnes sasniegums Latvijā”.
Pēc pretvēža līdzekļa radīšanas Dr. E. Loža pievērsās jaunas kardioprotektīvās zāļvielas izstrādei sadarbībā ar AS “Grindeks”. Pētnieciskais darbs vainagojās ar jaunas zāļu kandidātvielas metil-GBB izveidi, kas samazina infarkta zonas plašumu un aizkavē aterosklerozes attīstību. Jaunā zāļviela 2020. gadā veiksmīgi pabeidza klīnisko pētījumu pirmo fāzi. Metil-GBB atklāšanu LZA atzinusi par vienu Latvijas zinātnes 2009. gada galvenajiem sasniegumiem teorētiskajā zinātnē, bet šīs vielas preklīnisko pētījumu pabeigšana 2013. gadā bija nozīmīgākais mūsu valsts zinātnes sasniegums praktiskajos pielietojumos.
Kardioprotektīvās zāļvielas izstrādei sekoja jauni zinātniskie izaicinājumi, un Dr. Loža uzsāka pētniecisko darbību antibakteriālo līdzekļu izstrādes jomā. Dr. Ložas zinātniskā erudīcija un milzīgā pieredze ļāva īsā laikā izveidot jaunu antibakteriālo zāļu līdersavienojumu, kas šobrīd tiek attīstīts par zāļu kandidātvielu starptautiskā projekta CARB-X ietvaros.
Dr. E. Ložas plašās zināšanas un izcilā zinātniskā erudīcija ir nodrošinājusi arī jaunās pētnieku paaudzes augstvērtīgu izglītošanu. Viņa vadībā aizstāvētas divas izcilas doktora disertācijas, un jaunā doktore Olga Bobiļeva ir veiksmīgi uzsākusi patstāvīgu pētniecisko darbību jaunu zāļvielu izstrādes jomā.