Divus zinātniskos pētījumus, kas veikti OSI – bioorganiskajā un organiskajā ķīmijā, Latvijas Zinātņu akadēmija atzinusi par 2024. gada zinātnes sasniegumiem. Šogad 12 darbi dažādās zinātņu jomās ieguvuši šādu akadēmijas vērtējumu.
Īsi par LZA atzinību guvušajiem pētījumiem, ko veikuši OSI zinātnieki:
Biomimētiska zirnekļa zīda iegūšanas metode
Autori: Mg. Viktors Romaņuks, Ph.D. Jēkabs Frīdmanis, Mg. Anna Līna Bula, Dr.chem. Alons Lends, Mg. Kristīne Senkāne, Mg. Gundars Leitis, Dr.chem. Gints Šmits (OSI), Dr.phys. Krišjānis Šmits, LZA akadēmiķis Sergejs Gaidukovs (RTU), Ph.D. Benjamin Schmuck, Ph.D. Anna Rising (Karolinska Institūts, Zviedrija), LZA akadēmiķis Kristaps Jaudzems (LOSI un LU)
Zinātniskās institūcijas: OSI – Latvijas Organiskās sintēzes institūts, LU – Latvijas Universitāte, RTU – Rīgas Tehniskā universitāte, Karolinska Institūts, Zviedrija
Zirnekļu zīds ir viens no izturīgākajiem dabas materiāliem, un jau vairākas desmitgades zinātnieki aktīvi pēta tā īpašības un meklē veidus, kā to atdarināt. Šis biomateriāls izceļas ar unikālu stingrības un elastības kombināciju, kas pārsniedz pat kevlāra un tērauda īpašības. Turklāt zirnekļu zīds ir bioloģiski saderīgs un bioloģiski noārdāms, padarot to par daudzsološu materiālu ne tikai materiālzinātnei, bet arī medicīnas un kosmētikas nozarēm. Tomēr zirnekļu zīda proteīnu (spidroīnu) iegūšana no zirnekļiem industriālos apjomos nav iespējama viņu kanibālistiskā un teritoriālā dzīvesveida dēļ. Šis ierobežojums ir veicinājis alternatīvu spidroīnu iegūšanas metožu izstrādi biotehnoloģiskā ceļā. OSI ar sadarbības partneriem Kristapa Jaudzema vadībā ir izstrādājis inovatīvu metodi mākslīgā zirnekļa zīda šķiedru iegūšanai ar uzlabotām fizikālajām īpašībām, kuru elastība ir gandrīz divreiz lielāka nekā dabiskajam zirnekļa zīdam.
Kristālinženierijas pieeja pielāgojamu un ilgi spīdošu organisku materiālu izveidei
Autori: M.Sc. Artūrs Mazarevičs, Dr.chem.Artis Kinēns, Dr.chem. Kaspars Leduskrasts, LZA akadēmiķis Edgars Sūna
Zinātniskā institūcija: OSI – Latvijas Organiskās sintēzes institūts
Pēdējos divdesmit gados ir būtiski pieaugusi interese par tādu organisko materiālu iegūšanu, kam būtu raksturīga fosforescence pie istabas temperatūras. Šādus materiālus izmanto datu šifrēšanā, šūnu attēlveidošanā, sensoros un optoelektroniskās ierīcēs. Tam īpaši piemēroti ir fosforescējošie materiāli, kas izceļas ar ilgstošu izstarotspēju, kas ir saderīga ar cilvēka redzes uztveres ātrumu. Šāda spīdēšana jeb bioluminiscence ir pazīstamā dzīvajā dabā un nodrošina, piemēram, jāņtārpiņu spīdēšanu tumsā. Lai gan fosforiscējoši organiskie materiāli ir lēti un netoksiski, radīt materiālus ar nepieciešamo spīdēšanas ilgumu ir bijusi grūti risināma problēma.
OSI pētnieki izstrādājuši unikālu kristālinženierijas pieeju, kas ļauj ieslēgt un izslēgt fosforescenci organiskos materiālos, kā arī kontrolēt to izstarošanas ilgumu, radot ērtu metodi organisko materiālu ilgstošas izstarotspējas kontrolei un paverot ceļu to plašam pielietojumam ikdienā lietojamās ierīcēs. Šim OSI zinātnieku atklājumam ir arī augsta zinātniskā nozīme, jo tas varētu likt pārvērtēt līdzšinējos uzskatus par fosforescences datu interpretāciju.
LZA prezidents Ivars Kalviņš ar gandarījumu secina, ka pretendentu loks LZA rīkotajā gada labāko zinātnisko sasniegumu konkursā kļūst aizvien plašāks, un iesniegto darbu līmenis arvien augstāks. 2024. gadā LZA vērtēja 47 zinātniskus darbus Laureātu godu izpelnījās 12 izcilākie pētījumi, kuru atlasi īstenoja visas četras LZA nodaļas atbilstoši to pārstāvētajiem zinātņu blokiem – fizikā un tehnikā, ķīmijā, bioloģijā un medicīnā, kā arī lauksaimniecībā un meža zinātnēs un, protams, arī humanitāro un sociālo un mākslas zinātņu jomā.
Plašāk: https://www.lza.lv/aktualitates/lza-balva/2118-2024-gada-sasniegumi