Beta-amiloīda peptīda īso analogu potenciāls Alzheimera slimības ārstēšanā

LZP
Projekta abreviatūra
ShortAbeta
Projekta Nr.
lzp-2018/1-0275
Projekta īstenošanas termiņš 2018-2021
Vadošais partneris Latvijas Universitāte, Medicīnas fakultāte, Farmakoloģijas katedra (LU)
Partneris Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI)
 Projekta vadītāja  prof. Baiba Jansone
Galvenie izpildītāji prof. Jenss Pānke (LU), assoc. prof. Henriks Bīverstols (OSI)
Piesaistītais eksperts prof. Kristaps Jaudzems (OSI)
Projekta darbinieki Jolanta Upīte (LU)
Aleksandra Gžibovska (LU)
Fiona Bello (LU)
Kristīne Kitoka (OSI)

Alzheimera slimība (AD) ir lēni progresējoša un neatgriezeniska neirodeģeneratīva slimība. Slimības raksturīgākie simptomi ir grūtības atcerē­ties nesenus notikumus, ar laiku atmiņas pasliktināšanās progresē un pievienojas citi simptomi, kā piemērma,  apātija, depresija un trauksme, kas kopumā ietekmē personas normālu ikdienas rīcību un uzvedību. Tiek prognozēts, ka 2050. gadā ar AD slimos ap 131 miljonu cilvēku, tādejādi radot ievērojamu finansiālo slogu veselības aprūpes sistēmām un kopējai pasaules ekonomikai.

Pašreiz pieejamā terapija nav vērsta uz patoloģisko mehānismu būtību un nespēj nodrošināt efektīvu ārstēšanu, bet tikai daļēji mazina simptomus, īslaicīgi aizkavējot slimības turpmāko progresēšanu. Neskatoties uz lielajiem ieguldījumiem AD  II un III fāzes klīniskajos pētījumos, pēdējo 14 gadu (2004 – 2017) laikā lietošanai klīnikā nav apstiprināts neviens jauns medikaments AD ārstēšanai.

Ņemot vērā lielo AD pacientu skaitu pasaulē un ilgstoši efektīvas AD terapijas trūkumu, projekta īstenošanas nozīmīgums ir vērtējams kā ļoti augsts.

Projekta mērķis – izpētīt īsa garuma β amiloīda (Aβ) peptīdu un ABC transportieru izmantošanas nozīmīgumu, kas veicinātu  neirofibrilāro samezglojumu un toksisko amiloīdu oligomēru  izvadīšanu no centrālās nervu sistēmas (CNS) caur hematoencefālisko barjeru, tādejādi pārtraucot toksisko peptīdu akumulēšanos CNS,  kā arī samazinot neiroiekaisumu un ar vecumu saistīto mitohondriālo disfunkciju. Šāda veida farmakoloģiskam risinājumam ir augsts potenciāls piesaistīt farmācijas uzņēmumus, kuru interese ir jaunas medikamentozās terapijas stratēģijas AD ārstēšanā.

Būtisks šī projekta aspekts ir tā pētījumos iesaistīt doktora grāda kandidātu un maģistratūras studentus. Studenti apgūs neirozinātnē pielietojamās metodes tādejādi pilnveidos zināšanas AD izpētē.

Projekta laikā iegūtie rezultāti būs pieejami plašākai sabiedrībai – tos prezentēs starptautiskās konferencēs un iesniegs publicēšanai starptautiski citējamos zinātniskos žurnālos. Rīgā ir paredzēts organizēt starptautisku zinātnisku konferenci – kā daļu no konferenču sērijas ‘Transport Dementia meeting series’ un ‘Baltic Winter School series’, lai par zinātnes progresu AD pētniecībā informētu zinātniekus, studentus un sabiedrību kopumā.