Jaunumi

Laiks Ziedonim nominācijas “Taureņu uzbrukums” laureāte – Maija Dambrova

3. maijā, dzejnieka Imanta Ziedoņa 85. dzimšanas dienā, jau piekto gadu norisinājās fonda Viegli iedibinātā apbalvojuma Laiks Ziedonim laureātu cildināšanas ceremonija.

Apbalvojumu zinātnē „Taureņu uzbrukums” saņēma mūsu institūta vadošā pētniece, Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja, profesore Maija Dambrova.

Apbalvojums zinātnē “Taureņu uzbrukums” tradicionāli tiek pasniegts zinātniekam ar doktora grādu, kurš ir kā vaduguns – zina savu ceļu un nešaubīgi iet uz priekšu, izgaismojot ceļu citiem.

Nominācijas “Taureņu uzbrukums” žūrijas komisijas vadītājs, mūziķis Goran Gora: “Šogad meklējām cilvēku, kurš ar savu esību izgaismo ceļu citiem. Paradoksālā kārtā vaduguns kļuva par gandrīz visu šī gada kategoriju svarīgāko aspektu. Cilvēki, kuri nebaidās būt līderi, vadītāji un lāpas nesēji. Tas ir ļoti grūts, nepateicīgs, bet svarīgs uzdevums – iet tumsā, nezinot, kas tevi sagaida.  Un šie “lāpneši” ir tie, kuri reprezentē veselīgas un gudras sabiedrības esenci. Cilvēki, kuri nebaidās. Savādi, bet šī brīža notikumi Pasaulē sasaucas ar “Laiks Ziedonim” pamatuzstādījumu – līderi, kuri ir līderi nevis tāpēc, ka ir mantojuši, ieguvuši vai piesavinājušies varu, bet tāpēc, ka ir līderi pēc aicinājuma. Patiesi un īsti. Tādi, kādiem līderiem mūsdienās būtu jābūt.

Profesore Maija Dambrova, saņemot apbalvojumu: “Latvijā ar zinātni nodarboties ir aizraujoši un to, ka iespējams paveikt lielas lietas, pierāda gan mana, gan manas laboratorijas pieredze.
Es domāju, ka pirmo reizi Latvjā – tas ir skaisti, bet mēs varam, gribam un sapņojam izdarīt, un izdarīsim, lai mēs būtu pirmie pasaulē!

1_2015_Laiks Ziedonim_G╠¦irts Rag╠¦elis_statuete

Latvijas stāsti 100-gadei: Prof. Ivara Kalviņa devums Latvijai

Tuvojoties Latvijas apaļajai jubilejai, DK Media un Latvijas Reģionālā televīzija veido raidījumu ciklu “Latvijas stāsti 100-gadei”. Viens no raidījumiem veltīts mūsu kolēģim, Zinātniskās padomes priekšsēdētājam prof. Ivaram Kalviņam un, protams, Latvijas Organiskās sintēzes institūtam:

OSI preču zīme – starp labākajām 2017. gadā

26. aprīlī (2018), atzīmējot Pasaules intelektuālā īpašuma dienu, LR Patentu valde svinīgā ceremonijā pasniedza balvas konkursa “Gada preču zīme 2017” uzvarētājiem.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta preču zīme nominācijā “Gada preču zīme – Latvijai 2017” tika atzīta par 3. labāko starp 100 konkursam iesniegtajām preču zīmēm. Uzvarētājus noskaidroja ņemot vērā gan sabiedrības balsojumu (50%), gan žūrijas komisijas vērtējumu (50%).

Uzzini vairāk par “Gada preču zīme 2017” konkursu!

27.04.2018_Precu_zime_fotoPat.valde

Foto: Ieva Čīka, LETA

Precu_zime_2017

Apbalvojums “Laiks Ziedonim” cildinās zinātniekus – nominantu vidū OSI FFL vadītāja, profesore Maija Dambrova

1_2015_Laiks Ziedonim_G╠¦irts Rag╠¦elis_statuete
3. maijā, kad atzīmēs dzejnieka un domātāja Imanta Ziedoņa 85 gadu jubileju, Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” apbalvojuma “Laiks Ziedonim” cildināšanas ceremonijā jau piekto gadu tiks cildināts kāds no Latvijas zinātniekiem. Šogad zinātnes nominācijā “Taureņu uzbrukums” uz laureāta titulu pretendē pieci Latvijas zinātnieki, kuri sasnieguši izcilību katrs savā pētniecības nozarē: Inese Čakstiņa, Maija Dambrova, Sandis Spolītis, Anda Laķe un Jānis Liepiņš. Laureāts saņems tēlnieces Olgas Šilovas darināto statueti un naudas balvu 3000 EUR apmērā.

Nominācijā “Taureņu uzbrukums” apbalvojums tiks pasniegts zinātniekam, kurš aktīvi nodarbojas ar pētniecību kādā no nozarēm, kur Latvijā tiek piešķirts doktora grāds, un kurš ar savu darbību iedvesmo citus – ir cilvēks Bāka. Šī gada žūrijas komisijas vadītājs ir mūziķis Goran Gora, kurš darbojas komandā ar vizionāriem – 2014. gada laureātu Vjačeslavu Kaščejevu, 2016. gada laureātu Egilu Stalidzānu un 2017. gada laureātu Kārli Agri Grosu, bijušo Latvijas vēstnieku Rolandu Lappuķi, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvi Agritu Kiopu un uzņēmēju, fonda “Viegli” dibinātāju Māri Saukānu. Vizionāri ir cilvēki, kuri ir kompetenti nominācijas jomā – šajā situācijā – zinātnē, pārredz un pārzina nozares aktualitātes.

Nominācijas “Taureņu uzbrukums” žūrijas komisijas vadītājs, mūziķis Goran Gora: “Šogad meklējām cilvēku, kurš ar savu esību izgaismo ceļu citiem. Paradoksālā kārtā vaduguns kļuva par gandrīz visu šī gada kategoriju svarīgāko aspektu. Cilvēki, kuri nebaidās būt līderi, vadītāji un lāpas nesēji. Tas ir ļoti grūts, nepateicīgs, bet svarīgs uzdevums – iet tumsā, nezinot, kas tevi sagaida.  Un šie “lāpneši” ir tie, kuri reprezentē veselīgas un gudras sabiedrības esenci. Cilvēki, kuri nebaidās. Savādi, bet šī brīža notikumi Pasaulē sasaucas ar “Laiks Ziedonim” pamatuzstādījumu – līderi, kuri ir līderi nevis tāpēc, ka ir mantojuši, ieguvuši vai piesavinājušies varu, bet tāpēc, ka ir līderi pēc aicinājuma. Patiesi un īsti. Tādi, kādiem līderiem mūsdienās būtu jābūt.

Maija Dambrova – Latvijas Organiskās sintēzes institūta  Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadošā pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe doktora grāds farmaceitiskajās biozinātnēs. Doktora disertācija aizstāvēta Upsalā, Zviedrijā. Maijas vadītā laboratorija devusi vislielāko ieguldījumu Latvijas pazīstamākās eksportpreces – mildronāta – darbības mehānisma izpētē un jaunas zāļu kandidātvielas atklāšanā. Maija kopā ar kolēģiem 6 reizes ir bijusi LZA gada sasnieguma balvas laureāte. Maija Dambrova ir vaduguns – stabila, pārliecināta un prasīga. Latvijas patriote. Maijas vadībā, varbūt ne vienmēr sastopot sapratni no vecākajiem kolēģiem, darbā ieviestas progresīvas darba metodes un zinātnisko rakstu publicēšanas kultūra starptautiskos izdevumos, kas 2000. gadu sākumā Latvijā vēl nebija izplatīta, lai gan pašsaprotama Eiropā. Viņas piemērs parāda, ka Latvijā ne tikai var rasties spilgti zinātniski talanti, bet ir iespējams arī izcili vadīt zinātnes procesus. Arī veidot mērķtiecīgu un motivētu komandu. Maijas vadībā izstrādātas 7 zinātņu doktora disertācijas.

Inese Čakstiņa – Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas pētniece. Doktora grāds molekulārajā bioloģijā. Doktora darbā viņa pētīja A vitamīna ietekmi uz sirds veidošanās molekulārajiem mehānismiem. Kopā ar kolēģiem izveidojusi cilmes šūnu pētniecības virzienu Latvijā, kā arī piedalījusies Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Šūnu Transplantācijas centra izveidē. Šobrīd pievērsusies krūts vēža pētniecībai. Stažējusies Vācijā, ASV un citur Eiropā. Zināšanas labprāt nodod jauniešiem gan braucot uz skolām, gan vadot lekcijas skolnieku nometnē “Alfa”. 10 gadus bijusi Latvijas Skolēnu Zinātniski pētniecisko darbu konkursa valsts kārtas vadītāja bioloģijā un žūrijā, kas atlasīja skolēnus uz Eiropas konkursiem. Inese labprāt sadarbojas arī ar citiem pētniecības lauku pārstāvjiem. Kad darbojās LU, bija iesaistījusies kopprojektā ar RTU un RSU stomatologiem par biomateriāliem, šūnām un kaulu dzīšanu. Ir arī publikācijas kopā ar materiālzinātniekiem.

Sandis Spolītis – Rīgas Tehniskās Universitātes, Elektronikas un Telekomunikāciju fakultātes Telekomunikāciju institūta asociētais profesors un Šķiedru optisko pārraides sistēmu zinātniskās pētniecības laboratorijas vadītājs. Inženierzinātņu doktora grāds elektronikas un telekomunikāciju nozarē. Pašlaik strādā pie pētījuma, kas ir veltīts jauna tipa šķiedru optisko datu pārraides sistēmu izstrādei piekļuves tīklu līmenī. Šī topošā tehnoloģija spēs nodrošināt augstākus datu pārraides ātrumus izmantojot jau esošās sakaru sistēmas komponentes ar ierobežotiem darbības parametriem, kuras savādāk būtu jānomaina pret jaunām. Tādā veidā, elektronisko sakaru komersantiem tiks piedāvāts ilgtspējīgāks un videi draudzīgāks datu pārraides risinājums. Jaunā tehnoloģija būs pilnībā saderīga ar  piektās paaudzes (5G) mobilo sakaru tīkliem un lietu interneta (IoT) infrastruktūru. Viņa sasniegtais ikvienam parāda, ka ar spēcīgām zināšanām un neatlaidīgu darbu iespējams panākt itin visu. Par pētījumiem šajā jomā Sandis divas reizes saņēmis prestižo Vernera fon Sīmensa Izcilības balvu. Jaunais un enerģiskais pētnieks brīvajos brīžos atrod laiku arī ceļojumiem, fotografēšanai un riteņbraukšanai.

Anda Laķe – Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, Zinātniskās pētniecības centra vadītāja un vadošā pētniece, doktora grāds socioloģijā. Andu vada zinātniska kaislība – viņa tiecas pēc zinātniskās izcilības, un aicina līdzi arī ceļabiedrus – studentus, jaunos zinātniekus, kolēģus. Anda ir ierosinājusi neskaitāmas pētnieciskas idejas un iniciatīvas,  ar entuziasmu un enerģiju atbalsta un rosina citus. Anda pašlaik strādā pie pētījumiem par iedzīvotāju iesaisti kultūras mantojuma saglabāšanā, piedaloties gan Valsts pētījumu programmā “Habitus”, gan starptautiskā pētījumu projektā CoHere, gan vietēja mēroga projektos. Vairāki pēdējo gadu pētījumi vērsti  uz Dziesmu un deju svētku tradīcijas kultūras, sociālo, ekonomisko, tehnoloģisko un politisko aspektu izpēti, svētku tradīcijas attīstības salīdzinājumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Viņas vadībā norisinājušies neskaitāmi kultūras nozares pētījumi par kultūras patēriņu, par VKKF, par radošajām industrijām un kultūrpolitiku. Anda ne tikai veic aktīvu pētniecības darbu, bet daudz laika un enerģijas velta, lai stāstītu par pētījumu rezultātiem citiem. Tādus cilvēkus mēdz saukt par vadugunīm, jo šajā skrējienā viņa atrod laiku iedvesmot tos, kas vēl mācās. Kā saka Andas studente: „Tu kā students no malas skaties, ko viņi, lielie pētnieki dara, un jūties maziņš lielās zinātnes priekšā. Un tad attopies, ka Anda tevi ievilkusi tajā un palīdzējusi kļūt jau mazliet lielākam.”

Jānis Liepiņš – Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un Biotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks, doktora grāds bioloģijā. Vada raugu barošanās fizioloģijas laboratoriju. Jānis pēta  ģenētiskā materiāla DNS uzbūves pamatvienības – adenīna sintēzi un tās traucējumus. Ir zināms, ka brīvi dzīvojošie organismi sintezē adenīnu paši, bet parazītiskie – izmanto saimniekorganisma šūnu sintezēto adenīnu. Maizes raugu var izmantot kā modeli, lai noskaidrotu vides apstākļus, kad adenīna sintēzes zudums (piemēram, mutācijas adenīna sintēzes ceļa gēnos) paaugstina organisma izdzīvotību.  Pētījuma rezultāti dos iespēju definēt jaunus zāļu mērķus noteiktām šūnām/ organismiem (vēža šūnām, parazītiem), lai efektīvi traucētu to adenīna vielmaiņu un samazinātu to izdzīvotību.

Jānis aktīvi popularizē bioloģijas sasniegumus. Orientējas kultūras norisēs. Ir piedalījies mākslas projektos kopā ar Gintu Gabrānu, Voldemāru Johansonu, Aināru Kamoliņu, RIXC.  Kopš 2009. gada viņš nodarbojas ar bioloģijas olimpiādes rīkošanu Latvijā un skolēnu gatavošanu starptautiskajai bioloģijas olimpiādei. Jānis 2005. gadā bija viens no Latvijas Jauno zinātnieku apvienības dibinātājiem. Pašreiz vienīgais no dibinātājiem, kurš joprojām aktīvi piedalās apvienības darbā; Jānis ar kolēģiem apspriež zinātnes likumdošanas iniciatīvas un ierosina nepieciešamos labojumus.

Pretendentus apbalvojumam, kā jau ierasts, varēja izvirzīt jebkurš cilvēks, kā arī bija  iespējams pašiem pieteikt sevi. Visu martu vizionāri vērtēja pretendentu pieteikumus, tikās ar tiem, daloties savās pārdomās par katru no tiem, uzsverot pozitīvo, ko no katra būtu iespējams mācīties, kā iedvesmot sabiedrību pievērsties zinātnei un pētniecībai.

Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” apbalvojumu “Laiks Ziedonim” izveidojis 2014. gadā, lai iedvesmotu, novērtētu un cildinātu jaunradi, kā arī dzejniekam Imantam Ziedonim svarīgās vērtības – izcilību, degsmi, sūtību, stāju, veiksmi un savpatību, kas jau trešo gadu tiek meklētas ikviena pretendenta personībās. Tā ir iespēja ikvienam pamanīt un izcelt kādu savu novadnieku, darba devēju, kolēģi vai aktīvu jaunieti.

Arī šogad apbalvojums tiks pasniegts piecās nominācijās.

Apbalvojuma sadarbības partneri – Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, ziņu portāls Delfi, žurnāls Sestdiena un draugiem.lv. Apbalvojumu organizē Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” sadarbībā ar Liepājas pilsētu, atbalsta apdrošināšanas sabiedrība ERGO, koncertzāle “Lielais dzintars” un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Par Imanta Ziedoņa fondu „Viegli”

Imanta Ziedoņa fonds „Viegli” dibināts 2010. gada pavasarī, lai īstenotu fonda patronam – dzejniekam Imantam Ziedonim tuvu misiju: „Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties”. Fonda mērķis ir atbalstīt un veicināt jaunradi Latvijā, veicinot Imanta Ziedoņa ideju īstenošanos un vērtību turpināšanos, atbalstot radošas, neparastas idejas un, veidojot sabiedriskus projektus, kas atklāj Latvijas skaistumu.

PELARGODONT projekta pētnieku progresa sanāksme Rīgā

6. aprīlī (2018) Latvijas Organiskās sintēzes institūtā notika M-Era.Net projekta PELARGODONT zinātnieku tikšanās. Mūsu pētnieki pārrunāja projekta ietvaros sasniegtos rezultātus un koordinēja tālāko sadarbību ar Lietuvas, Polijas un Itālijas kolēģiem. Ar ziņojumu par OSI zinātnieku paveikto projektā uzstājās Dr. Pharm. Elīna Makarova.

Pelargodont-06.04.2018

 

Pelargodont-06.04.2018(2)

Uzzini par PELARGODONT projektu!

Pasniegtas LZA vārdabalvas

Šodien, 05.04.2018. Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Pavasara pilnsapulcē svinīgi pasniegtas LZA vārdbalvas virknei izcilu zinātnieku un arī četriem jauniem zinātniekiem. Starp apbalvojamajiem arī divi OSI zinātnieki.

Prof. Aigaram Jirgensonam pasniegta Gustava Vanaga balva ķīmijā par pētījumu ciklu organiskajā un medicīnas ķīmijā.

Mg.Sc. Mārcis Sējējs saņēma Mārtiņa Strautmaņa un Alfrēda Ieviņa balva jauniem zinātniekiem par maģistra darbu “Tetrazola hemiamināls kā hirāla palīggrupa”, darba vadītājs prof. Edgars Sūna.

2017. gada zinātnes sasniegumu autori iepazīstina ar saviem pētījumiem

Par saviem pētījumiem stāsta 2017. gada Latvijas zinātnes sasniegumu autori no Latvijas Organskās sintēzes institūta:

        • Izpētīts zirnekļa zīda veidošanās molekulārais mehānisms un novērtēta mākslīgā zirnekļu zīda iegūšanas procesa līdzība dabiskajam  
          • Jauns  savienojums E1R atmiņas procesu uzlabošanai un epilepsijas ārstēšanai

 

15.02.2018. Latvijas Zinātņu akadēmija LU Dabas mājā svinīgā ceremonijā apbalvoja nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2017. gadā. Starp godalgotajiem sasniegumiem jau otro gadu pēc kārtas bija divi Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātnieku kolektīvu pētījumi.

Pētījumu par zirnekļa zīda veidošanās mehānismu 5 gadu garumā veicis autoru kolektīvs – OSI pētnieki Kristaps Jaudzems un Mārtiņš Otikovs sadarbībā ar zinātniekiem no Karolinska institūta  Zviedrijā un Analītisko zinātņu  institūta Francijā.

Zirnekļu zīds ir augstvērtīgs materiāls ar perspektīvu pielietojumu vairākās nozarēs no biomedicīnas līdz būvniecībai. Zirnekļi savu tīklu vērpj no zīda šķiedrām, kuras veidotas no olbaltumvielām. Līdz šim šķiedras veidošanās process nebija pilnīgi izpētīts, radot šķēršļus efektīvu mākslīgā zīda pavedienu iegūšanas tehnoloģijas izstrādei. OSI zinātnieku darbu ciklā pētīts zirnekļu zīda šķiedru veidošanās dabiskais process un noskaidrots pārvērtību mehānisms, kas nodrošina kontrolētu zirnekļu zīda olbaltumvielu pāreju no šķīstoša stāvokļa šķiedras pavedienos. Izmantojot iegūtās zināšanas, novērtēts, cik precīzi mūsdienās eksistējošās mākslīgā zirnekļu zīda iegūšanas pieejas atdarina dabiskās šķiedras veidošanās procesu, ļaujot izvirzīt idejas efektīvu tehnoloģiju izstrādei.

Savukārt pētījumu par savienojumu E1R veikuši OSI zinātnieki Līga Zvejniece, Edijs Vāvers, Baiba Švalbe, Maksims Vorona, Maija Dambrova, Grigorijs Veinbergs, Ivars Kalviņš sadarbībā ar Grindeks pētniekiem Ilgu Misāni un Ilmāru Stonānu.

E1R jeb metilfenilpiracetāms ir jauna viela, kas varētu kalpot kā perspektīvs savienojums atmiņas traucējumu un epilepsijas ārstēšanai. E1R tika sintezēts OSI, pateicoties izcilam ķīmiķu veikumam un zināšanām optiski aktīvu savienojumu sintēzē. E1R ir pirmais pasaulē zināmais Sigma 1 receptoru alostēriskais modulators, kas uzlabo atmiņas procesus un novērš krampjus. Balstoties uz zinātnieku iegūtajiem rezultātiem par E1R iespējamo pielietojumu klīniskajā praksē, ir reģistrēti 6 ārvalstu patenti un publicēti 5 raksti prestižos starptautiskos zinātniskos žurnālos.

OSI zinātnieki godināti par nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē

Piektdien, 16. februārī, svinīgā apbalvošanas ceremonijā LU Dabas mājā tika godināti 2017. gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu autori un autoru kolektīvi.

Esam lepni par godalgotajiem divu mūsu zinātnieku autoru kolektīvu pētījumiem –  savienojumu E1R un zirnekļa zīda veidošanās mehānismu.

  • Jauns  savienojums E1R atmiņas procesu uzlabošanai un epilepsijas ārstēšanai    Autori: Līga Zvejniece, Edijs Vāvers, Baiba Švalbe, Maksims Vorona, Maija Dambrova, Grigorijs Veinbergs, Ivars Kalviņš un Grindeks pētnieki Ilga Misāne un Ilmārs Stonāns
E1R jeb metilfenilpiracetāms ir jauna viela, kas varētu kalpot kā perspektīvs savienojums atmiņas traucējumu un epilepsijas ārstēšanai. E1R tika sintezēts OSI, pateicoties izcilam ķīmiķu veikumam un zināšanām optiski aktīvu savienojumu sintēzē. E1R ir pirmais pasaulē zināmais Sigma 1 receptoru alostēriskais modulators, kas uzlabo atmiņas procesus un novērš krampjus. Balstoties uz zinātnieku iegūtajiem rezultātiem par E1R iespējamo pielietojumu klīniskajā praksē, ir reģistrēti 6 ārvalstu patenti un publicēti 5 raksti prestižos starptautiskos zinātniskos žurnālos.

419_fotobrencis

No kreisās: Maksims Vorona, Ilmārs Stonāns, Osvalds Pugovičs, Līga Zvejniece, Ivars Kalviņš, Edijs Vāvers, Grigorijs Veinbergs, Baiba Švalbe. Foto: J. Brencis
  • Izpētīts zirnekļa zīda veidošanās molekulārais mehānisms un novērtēta mākslīgā zirnekļu zīda iegūšanas procesa līdzība dabiskajam                                                         Autori: Kristaps Jaudzems, Mārtiņš Otikovs sadarbībā ar zinātniekiem no Karolinska institūta  Zviedrijā un Analītisko zinātņu  institūta Francijā
Zirnekļu zīds ir augstvērtīgs materiāls ar perspektīvu pielietojumu vairākās nozarēs no biomedicīnas līdz būvniecībai. Zirnekļi savu tīklu vērpj no zīda šķiedrām, kuras veidotas no olbaltumvielām. Līdz šim šķiedras veidošanās process nebija pilnīgi izpētīts, radot šķēršļus efektīvu mākslīgā zīda pavedienu iegūšanas tehnoloģijas izstrādei. OSI zinātnieku darbu ciklā pētīts zirnekļu zīda šķiedru veidošanās dabiskais process un noskaidrots pārvērtību mehānisms, kas nodrošina kontrolētu zirnekļu zīda olbaltumvielu pāreju no šķīstoša stāvokļa šķiedras pavedienos. Izmantojot iegūtās zināšanas, novērtēts, cik precīzi mūsdienās eksistējošās mākslīgā zirnekļu zīda iegūšanas pieejas atdarina dabiskās šķiedras veidošanās procesu, ļaujot izvirzīt idejas efektīvu tehnoloģiju izstrādei

138_fotobrencis

Kristaps Jaudzems. Foto: J. Brencis

Sveicam pētījumu autorus!

Studenti piedalās LU 76. starptautiskajā zinātniskajā konferencē

Latvijas Universitātes 76. starptautiskajā zinātniskajā konferencē 9. februārī (2018) Organiskās ķīmijas sekcijā (vadītājs prof. Edgars Sūna) ar plenārreferātiem  uzstājās OSI strādājošie studenti:

  • Simonas Balkaitis, Inga Čikotienė
    Synthesis and cyclisations of N-(3-arylprop-2-ynyl) derivatives of benzamides, carbamates and thioureas
  • Haralds Baunis, Olesja Koleda
    DDQ mediated electrochemical cleavage of the para-methoxybenzyl protecting group
  • Toms Izmailovs
    Synthesis of heterocyclic ketones
  • Mantas Jonušis, Kaspars Leduskrasts
    Synthesis and photophysical properties of some 2,3,5-trisubstituted thiophene derivatives
  • Sindija Lapčinska
    Synthetic route towards lepadins
  • Linda Pudnika
    Synthesis of benzo[b]oxepin-2-(3H)-one derivatives
  • Mārcis Sējējs
    Parallel kinetic resolution of tetrazole hemiaminal enolates
  • Anda Sīpola, Unda Nelda Dubova
    Design and synthesis of small-molecule hepatitis B virus capsid self-assembly inhibitors