Jaunumi

Pāvelam Dimitrijevam piešķirta AS “Olainfarm” Izcilības stipendija

AS “Olainfarm” Izcilības stipendija 2018./2019. akadēmiskajam gadam piešķirta OSI Membrānaktīvo savienojumu un β-diketonu laboratorijas asistentam, RSU Farmācijas fakultātes studentam Pāvelam Dimitrijevam.

AS “Olainfarm” Izcilības stipendiju talantīgākajiem topošajiem farmaceitiem kopš 2011. gada piešķir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas fakultāte, RSU Absolventu asociācija sadarbībā ar AS “Olainfarm”. Par stipendiju uzzini RSU mājas lapā !

Sveicam Pāvelu!

 

IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, no 18. – 20. jūnijam (2018) norisinājās IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress. Tajā piedalījās vairāk nekā 750 dalībnieku no 24 valstīm.

Kongress noslēdzās ar manifesta pieņemšanu, kurā zinātnieki aicina 2019. gadu valstī noteikt par nacionālo zinātnes un augstākās izglītības gadu, lai sabiedrībā kopumā palielinātu izpratni par Latvijas zinātnes nozīmi valsts un sabiedrības stratēģisku mērķu sasniegšanā.
 

IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa manifests

Zinātne ir neatņemama nacionālas valsts daļa, tā ir daļa no nacionālās kultūras, izglītības, tautsaimniecības un drošumspējas. Latvijas valsts proklamēšanas simtgades priekšvakarā Latvijas zinātnieki, pulcējoties IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresā, apliecina savu gribu aktīvi iesaistīties procesos, kas mūsu valsti padarīs vēl stiprāku, un tās iedzīvotājus par sevi drošākus un laimīgākus.

Zinātnei ir jābūt vienam no Latvijas nākotnes attīstības stūrakmeņiem, lai visi Latvijā dzīvojošie cilvēki pārskatāmā laikā spētu sasniegt to dzīves kvalitāti, kāda ir pasaules visattīstītāko valstu iedzīvotājiem. Ir pilnvērtīgi jāizmanto Latvijas zinātnes nozaru potenciāls visā to daudzveidībā. Dzīves kvalitāte un nacionālās pašapziņas celšana apturēs Latvijas iedzīvotāju aizplūšanu uz citām valstīm, kas ir nopietns šī brīža Latvijas ilgtspējas apdraudējums.

Latvijas zinātnieki ir gatavi jauniem uzdevumiem un izaicinājumiem gan Latvijā, gan arī starptautiskā mērogā, ko spilgti apliecināja IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības zinātņu, lauksaimniecības un meža zinātņu, sociālo un humanitāro zinātņu sekciju darbs. Plašie sadarbības tīkli un ciešās saites ar Latvijas izcelsmes zinātniekiem visā pasaulē paplašina mūsu apvārsni un rada iespējas attīstībai un izaugsmei.

Lai zinātne būtu viens no Latvijas attīstības stūrakmeņiem, Latvijas valsts un privātā sektora viedokļu līderiem un sabiedrībai kopumā kardināli jāpārvērtē savs redzējums par zinātnes lomu un uzdevumiem mūsu sabiedrības attīstībā. Ir jāmaina attieksme pret zinātni un jānovērtē tās potenciāls.

Latvijas zinātniekiem ir jāapzinās, ka šāda attieksmes maiņa ir iespējama ar nosacījumu, ka zinātnieki aktīvi iesaistīsies sabiedriskajos procesos un bez kavēšanās piedāvās risinājumus gan valsts, gan atsevišķu nozaru un uzņēmumu attīstībai; bez īpaša pamudinājuma meklēs jaunus starpdisciplinārus ceļus, kā ar fundamentālās un lietišķās pētniecības palīdzību ietekmēt sabiedriski kulturālos un saimnieciskos procesus valstī.

Lai palielinātu Latvijas zinātnes devumu valsts nacionālajai kultūrai, izglītībai, tautsaimniecībai, drošībai un drošumspējai un citos mūsu attīstībai svarīgos jautājumos, nepieciešama ievērojama Latvijas zinātnes jaudas palielināšana, kas nav iespējama bez būtiska publiskā un privātā finansējuma palielinājuma. Būtiski – jaunām finansējuma programmām jābūt tieši saistītām ar nozarēm un to stratēģiskajiem mērķiem.

Lai palielinātu Latvijas zinātnes jaudu un zinātnisko vidi padarītu vairāk starptautisku, ir jāīsteno stratēģiska ilgtermiņa politika, kuras galvenais uzdevums ir ātrā laikā atjaunot nozarēm nepieciešamo zinātnes cilvēkkapitālu. Jaunas finansēšanas programmas un konkrēti uzdevumi, kā arī Latvijas izcelsmes un citu valstu zinātnieku piesaiste Latvijas zinātniskajām institūcijām ir konkrēts uzdevums, kas veicams jau tuvākajā laikā. Lai to paveiktu, ir jāatver jaunas nacionāli finansētas valsts pētījumu programmas un pēcdoktorantūras konkursu nākamās kārtas aktīvi jāpopularizē ārpus Latvijas robežām. Šie ir uzdevumi valdībai, zinātniskajām institūcijām un zinātniekiem, Latvijas Republikas vēstniecībām un Latvijas organizāciju starptautiskajām pārstāvniecībām.

Latvijas zinātnieki apliecina, ka augsti akadēmiskie standarti un akadēmiskais godīgums, kā arī Latvijas zinātnes telpas atvērtība pasaules zinātnei ir tie faktori, kas arī turpmāk uzturēs Latvijas zinātnes starptautisko konkurētspēju un reputāciju.

IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa dalībnieki aicina 2019. gadu valstī noteikt par nacionālo zinātnes un augstākās izglītības gadu.

Jānim Kūkam pasniegta LZA, AS “Latvijas Gāze” un RTU Attīstības fonda jaunā zinātnieka balva

15. jūnijā (2018) RTU Zinātniskajā bibliotēkā notika LZA, SIA “ITERA Latvija”, AS “Latvijas Gāze” un RTU Attīstības fonda gada balvu pasniegšanas ceremonija.

LZA, AS “Latvijas Gāze” un RTU Attīstības fonda balva par mūža devumu kardioloģijas zinātnē piešķirta Rīgas Stradiņa universitātes profesorei  Dr.habil.med. Ivetai Ozolantai, savukārt balva par mūža devumu Latvijas valsts enerģētikā RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes pasniedzējam Ilmāram Stuklim.

Savukārt jaunā zinātnieka balva par enerģijas metabolisma izpēti kardiovaskulāro slimību ārstēšanā tika piešķirta OSI vadošajam pētniekam Dr. pharm. Jānim Kūkam.  Otru jaunā zinātnieka balvu saņēma Aleksandrs Zajacs par pētījumu “Centralizēto siltumapgādes sistēmu attīstības scenāriju novērtējums”.

 

15.06.2018._RTU_Gazes_balva

Foto: RTU Attīstības fonds

Lai veicinātu Latvijas zinātnes un moderno tehnoloģiju attīstību gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarēs un novērtētu Latvijas zinātnieku, praktiķu un topošo zinātnieku (doktorantu) devumu šajos procesos, kā arī īpaši veicinātu un atbalstītu medicīnas zinātņu jomā sirds ķirurģiju, kardioloģiju un orgānu transplantāciju, AS “Latvijas Gāze” sadarbībā ar LZA un RTU Attīstības fondu kopš 2009. gada piešķir gada balvas  jaunajiem zinātniekiem un zinātniekiem par mūža ieguldījumu. Līdz šim apbalvoti jau 36 laureāti.

Izmaiņas OSI Zinātniskās padomes sastāvā

OSI Zinātniskās padomes (ZP) priekšsēdētājs, profesors Ivars Kalviņš nolēmis pieņemt jaunu izaicinājumu un veltīt savas zināšanas un enerģiju darbam AS „Olainfarm” padomē. Līdz ar to no 2018. gada 6. jūnija prof. Kalviņš pārtrauc savu darbību OSI Zinātniskajā padomē. Turpmāk padomes darbu vadīs Dr.hab.chem. Grigorijs Veinbergs. Par padomes locekli kļuvis Dr.chem. Kirills Šubins.

Apsveicam Ivaru ar jauno amatu un vēlam veiksmi un izturību Latvijas farmācijas rūpniecības attīstīšanā!

(Avots: OSI ZP 13. jūnija sēdes protokols)

Jaunie bakalauri un mağistri

Šī gada jūnijā 14 mūsu darbinieki aizstāvēja institūtā izstrādātos universitātes noslēguma darbus.

Maģistra darbu aizstāvēja

  • Anda SīpolaDihidropirimidīnu sintēze un pielietojums vīrusu kapsīdu inhibēšanai un pincera kompleksu iegūšanai“, Latvijas Universitāte (vadītāji Dr. chem. B. Vīgante, Dr. chem. P. Arsenjans)
  • Andrejs ŠišuļinsAminospirtu kinētiskā sadalīšana”, Latvijas Universitāte (vadītājs prof. E. Sūna)
  • Sindija Lapčinska “Metodoloģijas izstrāde dekahidrohinolīnu alkaloīdu totālajai sintēzei”, Rīgas Tehniskā universitāte (vadītāji Dr. chem.  A. Pelšs, Dr. chem. P. Arsenjans)
  • Vladislavs Baškevičs “3,5-Diaizvietotu 4-fenil-2-pirolidonu un to strukturālo analogu sintēze”, Latvijas Universitāte (vadītājs Dr. chem. M. Vorona)

Bakalaura darbu aizstāvēja

  • Madara Dārziņa “2-Hidroksimetilfurāna atvasinājumu sintēze un elektroķīmiskā oksidēšana”, Latvijas Universitāte (vadītāja Mg. A. Lielpētere)
  • Toms Izmailovs “Imidazolu ketonu sintēze”, Latvijas Universitāte (vadītāji prof. E.Sūna, Mg. A. Kinēns)
  • Jana Petkus “Poliaromātisku un polidentātu ligandu sintēze un to izmantošana porainu metālorganisko ietvaru iegūšanai”, Latvijas Universitāte (vadītājs Dr.chem. K. Šubins)
  • Linda Pudnika “Benzo[b]oksepīn-2(3H)-ona arilatvasinājumu sintēze”, Latvijas Universitāte (vadītāji  prof. A. Prikšāne, Dr. chem. A. Grandāne)
  • Rimants Žogota “Aspartilproteāžu inhibitoru sintēze”, Latvijas Universitāte (vadītājs prof. E.Sūna)
  • Anna Ivanova “Dikofeinildiselenīda sintēze un pārvērtības”,  Rīgas Tehniskā universitāte (vadītājs Dr.chem. P. Arsenjans)
  • Georgijs Stakanovs “Malārijas aspartilproteināžu inhibitoru sintēze”, Rīgas Tehniskā universitāte (vadītāja Dr.chem. D.Rasiņa)
  • Kristīne Kitoka “Fluorētu aminoskābju inkorporēšana Alcheimera amiloīda-beta peptīdos agregācijas mehānismu pētīšanai”, Rīgas Tehniskā universitāte (vadītājs prof. K.Jaudzems)
  • Akmal Kosimov “Synthesis of 2,5,8-trichloroheptazine and ligands based on its piperazine derivatives”, Rīgas Tehniskā universitāte (vadītājs Dr.chem. K. Šubins)
  • Egija Stepiņa “Uz polisaharīdu bāzes veidotu hirālo sorbentu izmantošana apgrieztās fāzes AEŠH apstākļos” Rīgas Tehniskā universitāte (vadītāja Dr.chem. H. Kažoka)

Sirsnīgi sveicam jaunos grādu ieguvējus un novēlam neapstāties pie sasniegtā!

Laiks Ziedonim nominācijas “Taureņu uzbrukums” laureāte – Maija Dambrova

3. maijā, dzejnieka Imanta Ziedoņa 85. dzimšanas dienā, jau piekto gadu norisinājās fonda Viegli iedibinātā apbalvojuma Laiks Ziedonim laureātu cildināšanas ceremonija.

Apbalvojumu zinātnē „Taureņu uzbrukums” saņēma mūsu institūta vadošā pētniece, Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja, profesore Maija Dambrova.

Apbalvojums zinātnē “Taureņu uzbrukums” tradicionāli tiek pasniegts zinātniekam ar doktora grādu, kurš ir kā vaduguns – zina savu ceļu un nešaubīgi iet uz priekšu, izgaismojot ceļu citiem.

Nominācijas “Taureņu uzbrukums” žūrijas komisijas vadītājs, mūziķis Goran Gora: “Šogad meklējām cilvēku, kurš ar savu esību izgaismo ceļu citiem. Paradoksālā kārtā vaduguns kļuva par gandrīz visu šī gada kategoriju svarīgāko aspektu. Cilvēki, kuri nebaidās būt līderi, vadītāji un lāpas nesēji. Tas ir ļoti grūts, nepateicīgs, bet svarīgs uzdevums – iet tumsā, nezinot, kas tevi sagaida.  Un šie “lāpneši” ir tie, kuri reprezentē veselīgas un gudras sabiedrības esenci. Cilvēki, kuri nebaidās. Savādi, bet šī brīža notikumi Pasaulē sasaucas ar “Laiks Ziedonim” pamatuzstādījumu – līderi, kuri ir līderi nevis tāpēc, ka ir mantojuši, ieguvuši vai piesavinājušies varu, bet tāpēc, ka ir līderi pēc aicinājuma. Patiesi un īsti. Tādi, kādiem līderiem mūsdienās būtu jābūt.

Profesore Maija Dambrova, saņemot apbalvojumu: “Latvijā ar zinātni nodarboties ir aizraujoši un to, ka iespējams paveikt lielas lietas, pierāda gan mana, gan manas laboratorijas pieredze.
Es domāju, ka pirmo reizi Latvjā – tas ir skaisti, bet mēs varam, gribam un sapņojam izdarīt, un izdarīsim, lai mēs būtu pirmie pasaulē!

1_2015_Laiks Ziedonim_G╠¦irts Rag╠¦elis_statuete

Latvijas stāsti 100-gadei: Prof. Ivara Kalviņa devums Latvijai

Tuvojoties Latvijas apaļajai jubilejai, DK Media un Latvijas Reģionālā televīzija veido raidījumu ciklu “Latvijas stāsti 100-gadei”. Viens no raidījumiem veltīts mūsu kolēģim, Zinātniskās padomes priekšsēdētājam prof. Ivaram Kalviņam un, protams, Latvijas Organiskās sintēzes institūtam:

OSI preču zīme – starp labākajām 2017. gadā

26. aprīlī (2018), atzīmējot Pasaules intelektuālā īpašuma dienu, LR Patentu valde svinīgā ceremonijā pasniedza balvas konkursa “Gada preču zīme 2017” uzvarētājiem.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta preču zīme nominācijā “Gada preču zīme – Latvijai 2017” tika atzīta par 3. labāko starp 100 konkursam iesniegtajām preču zīmēm. Uzvarētājus noskaidroja ņemot vērā gan sabiedrības balsojumu (50%), gan žūrijas komisijas vērtējumu (50%).

Uzzini vairāk par “Gada preču zīme 2017” konkursu!

27.04.2018_Precu_zime_fotoPat.valde

Foto: Ieva Čīka, LETA

Precu_zime_2017

Apbalvojums “Laiks Ziedonim” cildinās zinātniekus – nominantu vidū OSI FFL vadītāja, profesore Maija Dambrova

1_2015_Laiks Ziedonim_G╠¦irts Rag╠¦elis_statuete
3. maijā, kad atzīmēs dzejnieka un domātāja Imanta Ziedoņa 85 gadu jubileju, Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” apbalvojuma “Laiks Ziedonim” cildināšanas ceremonijā jau piekto gadu tiks cildināts kāds no Latvijas zinātniekiem. Šogad zinātnes nominācijā “Taureņu uzbrukums” uz laureāta titulu pretendē pieci Latvijas zinātnieki, kuri sasnieguši izcilību katrs savā pētniecības nozarē: Inese Čakstiņa, Maija Dambrova, Sandis Spolītis, Anda Laķe un Jānis Liepiņš. Laureāts saņems tēlnieces Olgas Šilovas darināto statueti un naudas balvu 3000 EUR apmērā.

Nominācijā “Taureņu uzbrukums” apbalvojums tiks pasniegts zinātniekam, kurš aktīvi nodarbojas ar pētniecību kādā no nozarēm, kur Latvijā tiek piešķirts doktora grāds, un kurš ar savu darbību iedvesmo citus – ir cilvēks Bāka. Šī gada žūrijas komisijas vadītājs ir mūziķis Goran Gora, kurš darbojas komandā ar vizionāriem – 2014. gada laureātu Vjačeslavu Kaščejevu, 2016. gada laureātu Egilu Stalidzānu un 2017. gada laureātu Kārli Agri Grosu, bijušo Latvijas vēstnieku Rolandu Lappuķi, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvi Agritu Kiopu un uzņēmēju, fonda “Viegli” dibinātāju Māri Saukānu. Vizionāri ir cilvēki, kuri ir kompetenti nominācijas jomā – šajā situācijā – zinātnē, pārredz un pārzina nozares aktualitātes.

Nominācijas “Taureņu uzbrukums” žūrijas komisijas vadītājs, mūziķis Goran Gora: “Šogad meklējām cilvēku, kurš ar savu esību izgaismo ceļu citiem. Paradoksālā kārtā vaduguns kļuva par gandrīz visu šī gada kategoriju svarīgāko aspektu. Cilvēki, kuri nebaidās būt līderi, vadītāji un lāpas nesēji. Tas ir ļoti grūts, nepateicīgs, bet svarīgs uzdevums – iet tumsā, nezinot, kas tevi sagaida.  Un šie “lāpneši” ir tie, kuri reprezentē veselīgas un gudras sabiedrības esenci. Cilvēki, kuri nebaidās. Savādi, bet šī brīža notikumi Pasaulē sasaucas ar “Laiks Ziedonim” pamatuzstādījumu – līderi, kuri ir līderi nevis tāpēc, ka ir mantojuši, ieguvuši vai piesavinājušies varu, bet tāpēc, ka ir līderi pēc aicinājuma. Patiesi un īsti. Tādi, kādiem līderiem mūsdienās būtu jābūt.

Maija Dambrova – Latvijas Organiskās sintēzes institūta  Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadošā pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe doktora grāds farmaceitiskajās biozinātnēs. Doktora disertācija aizstāvēta Upsalā, Zviedrijā. Maijas vadītā laboratorija devusi vislielāko ieguldījumu Latvijas pazīstamākās eksportpreces – mildronāta – darbības mehānisma izpētē un jaunas zāļu kandidātvielas atklāšanā. Maija kopā ar kolēģiem 6 reizes ir bijusi LZA gada sasnieguma balvas laureāte. Maija Dambrova ir vaduguns – stabila, pārliecināta un prasīga. Latvijas patriote. Maijas vadībā, varbūt ne vienmēr sastopot sapratni no vecākajiem kolēģiem, darbā ieviestas progresīvas darba metodes un zinātnisko rakstu publicēšanas kultūra starptautiskos izdevumos, kas 2000. gadu sākumā Latvijā vēl nebija izplatīta, lai gan pašsaprotama Eiropā. Viņas piemērs parāda, ka Latvijā ne tikai var rasties spilgti zinātniski talanti, bet ir iespējams arī izcili vadīt zinātnes procesus. Arī veidot mērķtiecīgu un motivētu komandu. Maijas vadībā izstrādātas 7 zinātņu doktora disertācijas.

Inese Čakstiņa – Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas pētniece. Doktora grāds molekulārajā bioloģijā. Doktora darbā viņa pētīja A vitamīna ietekmi uz sirds veidošanās molekulārajiem mehānismiem. Kopā ar kolēģiem izveidojusi cilmes šūnu pētniecības virzienu Latvijā, kā arī piedalījusies Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Šūnu Transplantācijas centra izveidē. Šobrīd pievērsusies krūts vēža pētniecībai. Stažējusies Vācijā, ASV un citur Eiropā. Zināšanas labprāt nodod jauniešiem gan braucot uz skolām, gan vadot lekcijas skolnieku nometnē “Alfa”. 10 gadus bijusi Latvijas Skolēnu Zinātniski pētniecisko darbu konkursa valsts kārtas vadītāja bioloģijā un žūrijā, kas atlasīja skolēnus uz Eiropas konkursiem. Inese labprāt sadarbojas arī ar citiem pētniecības lauku pārstāvjiem. Kad darbojās LU, bija iesaistījusies kopprojektā ar RTU un RSU stomatologiem par biomateriāliem, šūnām un kaulu dzīšanu. Ir arī publikācijas kopā ar materiālzinātniekiem.

Sandis Spolītis – Rīgas Tehniskās Universitātes, Elektronikas un Telekomunikāciju fakultātes Telekomunikāciju institūta asociētais profesors un Šķiedru optisko pārraides sistēmu zinātniskās pētniecības laboratorijas vadītājs. Inženierzinātņu doktora grāds elektronikas un telekomunikāciju nozarē. Pašlaik strādā pie pētījuma, kas ir veltīts jauna tipa šķiedru optisko datu pārraides sistēmu izstrādei piekļuves tīklu līmenī. Šī topošā tehnoloģija spēs nodrošināt augstākus datu pārraides ātrumus izmantojot jau esošās sakaru sistēmas komponentes ar ierobežotiem darbības parametriem, kuras savādāk būtu jānomaina pret jaunām. Tādā veidā, elektronisko sakaru komersantiem tiks piedāvāts ilgtspējīgāks un videi draudzīgāks datu pārraides risinājums. Jaunā tehnoloģija būs pilnībā saderīga ar  piektās paaudzes (5G) mobilo sakaru tīkliem un lietu interneta (IoT) infrastruktūru. Viņa sasniegtais ikvienam parāda, ka ar spēcīgām zināšanām un neatlaidīgu darbu iespējams panākt itin visu. Par pētījumiem šajā jomā Sandis divas reizes saņēmis prestižo Vernera fon Sīmensa Izcilības balvu. Jaunais un enerģiskais pētnieks brīvajos brīžos atrod laiku arī ceļojumiem, fotografēšanai un riteņbraukšanai.

Anda Laķe – Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, Zinātniskās pētniecības centra vadītāja un vadošā pētniece, doktora grāds socioloģijā. Andu vada zinātniska kaislība – viņa tiecas pēc zinātniskās izcilības, un aicina līdzi arī ceļabiedrus – studentus, jaunos zinātniekus, kolēģus. Anda ir ierosinājusi neskaitāmas pētnieciskas idejas un iniciatīvas,  ar entuziasmu un enerģiju atbalsta un rosina citus. Anda pašlaik strādā pie pētījumiem par iedzīvotāju iesaisti kultūras mantojuma saglabāšanā, piedaloties gan Valsts pētījumu programmā “Habitus”, gan starptautiskā pētījumu projektā CoHere, gan vietēja mēroga projektos. Vairāki pēdējo gadu pētījumi vērsti  uz Dziesmu un deju svētku tradīcijas kultūras, sociālo, ekonomisko, tehnoloģisko un politisko aspektu izpēti, svētku tradīcijas attīstības salīdzinājumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Viņas vadībā norisinājušies neskaitāmi kultūras nozares pētījumi par kultūras patēriņu, par VKKF, par radošajām industrijām un kultūrpolitiku. Anda ne tikai veic aktīvu pētniecības darbu, bet daudz laika un enerģijas velta, lai stāstītu par pētījumu rezultātiem citiem. Tādus cilvēkus mēdz saukt par vadugunīm, jo šajā skrējienā viņa atrod laiku iedvesmot tos, kas vēl mācās. Kā saka Andas studente: „Tu kā students no malas skaties, ko viņi, lielie pētnieki dara, un jūties maziņš lielās zinātnes priekšā. Un tad attopies, ka Anda tevi ievilkusi tajā un palīdzējusi kļūt jau mazliet lielākam.”

Jānis Liepiņš – Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un Biotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks, doktora grāds bioloģijā. Vada raugu barošanās fizioloģijas laboratoriju. Jānis pēta  ģenētiskā materiāla DNS uzbūves pamatvienības – adenīna sintēzi un tās traucējumus. Ir zināms, ka brīvi dzīvojošie organismi sintezē adenīnu paši, bet parazītiskie – izmanto saimniekorganisma šūnu sintezēto adenīnu. Maizes raugu var izmantot kā modeli, lai noskaidrotu vides apstākļus, kad adenīna sintēzes zudums (piemēram, mutācijas adenīna sintēzes ceļa gēnos) paaugstina organisma izdzīvotību.  Pētījuma rezultāti dos iespēju definēt jaunus zāļu mērķus noteiktām šūnām/ organismiem (vēža šūnām, parazītiem), lai efektīvi traucētu to adenīna vielmaiņu un samazinātu to izdzīvotību.

Jānis aktīvi popularizē bioloģijas sasniegumus. Orientējas kultūras norisēs. Ir piedalījies mākslas projektos kopā ar Gintu Gabrānu, Voldemāru Johansonu, Aināru Kamoliņu, RIXC.  Kopš 2009. gada viņš nodarbojas ar bioloģijas olimpiādes rīkošanu Latvijā un skolēnu gatavošanu starptautiskajai bioloģijas olimpiādei. Jānis 2005. gadā bija viens no Latvijas Jauno zinātnieku apvienības dibinātājiem. Pašreiz vienīgais no dibinātājiem, kurš joprojām aktīvi piedalās apvienības darbā; Jānis ar kolēģiem apspriež zinātnes likumdošanas iniciatīvas un ierosina nepieciešamos labojumus.

Pretendentus apbalvojumam, kā jau ierasts, varēja izvirzīt jebkurš cilvēks, kā arī bija  iespējams pašiem pieteikt sevi. Visu martu vizionāri vērtēja pretendentu pieteikumus, tikās ar tiem, daloties savās pārdomās par katru no tiem, uzsverot pozitīvo, ko no katra būtu iespējams mācīties, kā iedvesmot sabiedrību pievērsties zinātnei un pētniecībai.

Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” apbalvojumu “Laiks Ziedonim” izveidojis 2014. gadā, lai iedvesmotu, novērtētu un cildinātu jaunradi, kā arī dzejniekam Imantam Ziedonim svarīgās vērtības – izcilību, degsmi, sūtību, stāju, veiksmi un savpatību, kas jau trešo gadu tiek meklētas ikviena pretendenta personībās. Tā ir iespēja ikvienam pamanīt un izcelt kādu savu novadnieku, darba devēju, kolēģi vai aktīvu jaunieti.

Arī šogad apbalvojums tiks pasniegts piecās nominācijās.

Apbalvojuma sadarbības partneri – Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, ziņu portāls Delfi, žurnāls Sestdiena un draugiem.lv. Apbalvojumu organizē Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” sadarbībā ar Liepājas pilsētu, atbalsta apdrošināšanas sabiedrība ERGO, koncertzāle “Lielais dzintars” un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Par Imanta Ziedoņa fondu „Viegli”

Imanta Ziedoņa fonds „Viegli” dibināts 2010. gada pavasarī, lai īstenotu fonda patronam – dzejniekam Imantam Ziedonim tuvu misiju: „Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties”. Fonda mērķis ir atbalstīt un veicināt jaunradi Latvijā, veicinot Imanta Ziedoņa ideju īstenošanos un vērtību turpināšanos, atbalstot radošas, neparastas idejas un, veidojot sabiedriskus projektus, kas atklāj Latvijas skaistumu.